Programmas nosaukums	Valodniecība, literatūrzinātne un reģionu kultūrstudijas
Augstskola/Koledža	Latvijas Universitāte
Studiju virziens	Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas

LR izglītības klasifikācijas kods (IKK)	45227
EKI/LKI līmenis	7
Izglītības programmas veids	Akadēmiskā izglītība (maģistra grāds), īstenojama pēc bakalaura vai profesionālā bakalaura grāda ieguves. Studiju ilgums pilna laika studijās viens–divi gadi. Kopējais pilna laika studiju ilgums vismaz pieci gadi
Studiju pogrammas saīsinātais nosaukums	Akadēmiskā maģistra studiju programma
Tematiskā grupa	Valodu studijas un programmas
ISCED kods	0231
ISCED nosaukums	Valodu studijas un programmas
Studiju programmas apjoms (KP)	80
Iegūstamais grāds	Humanitāro zinātņu maģistra grāds Baltijas jūras reģiona studijās; Humanitāro zinātņu maģistra grāds klasiskajās studijās; Humanitāro zinātņu maģistra grāds ģermānistikā; Humanitāro zinātņu maģistra grāds romānistikā; Humanitāro zinātņu maģistra grāds rusistikā un slāvistikā
Iegūstamā kvalifikācija	-
Studiju veids un forma	Pilna laika klātiene
Studiju ilgums	2 gadi
Valoda	latviešu; angļu; vācu; franču; spāņu; itāļu; krievu

Licences numurs	04047-127
Licences datums	16.06.2021
Licences termiņš

Akreditācijas lapas numurs	Netiek izsniegta
Akreditācijas datums	06.12.2023
Akreditācijas ilgums (gados)	6
Akreditācijas termiņš	07.12.2029

Zināšanas:
1) parāda padziļinātas teorētiskās zināšanas valodniecībā, literatūrzinātnē un kultūrstudijās, t.sk. atbilstīgi nozares jaunākajiem atklājumiem,
2) parāda padziļinātas specializētās zināšanas noteiktā valodu/kultūrvides jomā,
3) izprot zinātniski pētnieciskā darba būtību, spēj novērtēt to un iesaistīties pētnieciskajā darbā.

Prasmes:
4) labā līmenī strādā ar tekstiem programmā pārstāvētajās valodās, kā arī ar dažādiem materiāliem par atbilstošo kultūrvidi;
5) patstāvīgi izmanto teoriju, metodes un problēmu risināšanas prasmes, lai veiktu pētniecisku vai augsti kvalificētu profesionālu darbību valodniecībā / literatūrzinātnē /kultūrzinātnē;
6) izvērtē un diskutē par sarežģītiem vai sistēmiskiem nozares aspektiem; argumentēti izskaidro un izklāsta savas jomas akadēmiskus un profesionālus jautājumus kā speciālistiem, tā arī nespeciālistiem;
7) motivēti turpina savu kompetenču pilnveidi un specializāciju un sagatavojas studiju uzsākšanai doktora studiju programmā.

Kompetence:
8) patstāvīgi, kritiski un argumentēti formulē un analizē sarežģītas zinātniskas un profesionālas problēmas, patstāvīgi izvērtē dažādas analīzes metodes, pieņem un pamato lēmumus, balstoties uz savas akadēmiskās disciplīnas pārzināšanu;
9) integrē dažādu jomu zināšanas, dod ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā un pētniecības metožu pilnveidē, darbojoties humanitārās jomas attīstībā; parāda izpratni un ētisko atbildību par zinātnes rezultātu iespējamo ietekmi uz vidi un sabiedrību.

Klasisko studiju apakšprogrammas sasniedzamie studiju rezultāti:
Zināšanas:
1) parāda iegūtas padziļinātas teorētiskās zināšanas valodniecībā, literatūrzinātnē un kultūrstudijās, t.sk. atbilstīgi apakšnozares – klasisko studiju – aktuālajām attīstības tendencēm;
2) parāda padziļinātas speciālās zināšanas Eiropas klasiskā mantojuma jomā;
3) izprot zinātniski pētnieciskā darba būtību, novērtē to un spēj iesaistīties pētnieciskajā darbā, kas iekļauj antīkās senatnes un tā mūsdienu recepcijas aspektus.

Prasmes:
4) labā līmenī strādā ar tekstiem latīņu un sengrieķu valodā, kā arī ar dažādiem materiāliem par antīko kultūrvidi un tās lomu mūsdienu humanitāro zinību spektrā;
5) patstāvīgi izmanto teoriju, metodes un problēmu risināšanas prasmes, lai veiktu pētniecisku vai augsti kvalificētu profesionālu darbību valodniecībā/literatūrzinātnē /kultūrzinātnē (klasisko studiju jautājumi);
6) izvērtē un diskutē par sarežģītiem vai sistēmiskiem klasiskā kultūrmantojuma aspektiem; argumentēti izskaidro un izklāsta savas jomas akadēmiskus un profesionālus jautājumus kā speciālistiem, tā arī nespeciālistiem;
7) motivēti turpina savu kompetenču pilnveidi un specializāciju, tostarp sagatavojoties studiju uzsākšanai doktora studiju programmā.

Kompetence:
8) balstoties uz klasiskā kultūrmantojuma padziļinātu un daudzpusīgu pārzināšanu, patstāvīgi, kritiski un argumentēti formulē un analizē sarežģītas zinātniskas un profesionālas problēmas, patstāvīgi izvērtē dažādas analīzes metodes, pieņem un pamato lēmumus;
9) klasisko studiju jautājumu zināšanas integrē un interpretē plašākā humanitāro zinību kontekstā, integrē tās Latvijai būtisku (humanitāro) aspektu diskursā, sniedzot potenciālu ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā, pētniecības metožu pilnveidē un humanitārās jomas un klasisko studiju apakšnozares attīstībā; parāda izpratni un ētisko atbildību par zinātnes rezultātu iespējamo ietekmi uz vidi un sabiedrību.


Ģermānistikas apakšprogrammas sasniedzamie studiju rezultāti:
Zināšanas:
1) parāda padziļinātas teorētiskās zināšanas valodniecībā, literatūrzinātnē un kultūrstudijās, t.sk. atbilstīgi apakšnozares – ģermānistikas studiju – aktuālajām attīstības tendencēm;
2) parāda padziļinātas speciālās zināšanas par vāciskās kultūrvides fenomeniem – gan atsevišķi, gan saistībā ar Baltijas jūras reģionu;
3) izprot zinātniski pētnieciskā darba būtību, novērtē to un spēj iesaistīties pētnieciskajā darbā, kas saistīts ar ģermānistikas pētniecisko atziņu recepciju un pārnesi.

Prasmes:
4) labā līmenī strādā ar zinātniskajiem tekstiem, pirmām kārtām, vācu valodā, kā arī plaša spektra izpētes materiāliem (literārajiem tekstiem, dažādu mediju tekstiem u.c.);
5) patstāvīgi izmantojot teorētiskās atziņas un filoloģiskās pētniecības metodes, saskata, analizē un risina pētniecisku problēmu/aktuālu jautājumu, tātad – veic pētniecisku vai augsti kvalificētu profesionālu darbību valodniecībā, literatūrzinātnē un kultūrzinātnē gan ģermānistikas, gan interlingvālā vai salīdzinošās literatūrzinātnes skatījumā;
6) izvērtē un diskutē par sarežģītiem vai sistēmiskiem vāciskā kultūras mantojuma un mūsdienu aspektiem; argumentēti izskaidro un izklāsta savas jomas akadēmiskos un profesionālos jautājumus kā speciālistiem, tā arī nespeciālistiem;
7) motivēti turpina savu kompetenču pilnveidi un specializāciju, tostarp sagatavojoties studiju uzsākšanai doktora studiju programmā.

Kompetence:
8) patstāvīgi, kritiski un argumentēti formulē un analizē sarežģītas zinātniskas un profesionālas problēmas saistībā ar ģermānistikas apakšnozares aktuālajiem pētniecības jautājumiem un sabiedriskā diskursa rosinātiem jautājumiem, patstāvīgi izvērtē dažādas analīzes metodes, pieņem un atbilstoši pamato savus lēmumus;
9) ģermānistikas zinības integrē un interpretē plašākā humanitāro zinību kontekstā, integrē tās Latvijai būtisku (humanitāro) aspektu diskursā, sniedzot potenciālu ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā, pētniecības metožu pilnveidē un humanitārās jomas un ģermānistikas apakšnozares attīstībā; parāda izpratni un ētisko atbildību par zinātnes rezultātu iespējamo ietekmi uz vidi un sabiedrību.

Romānistikas apakšprogrammas sasniedzamie studiju rezultāti:
Zināšanas:
1) parāda padziļinātas teorētiskās zināšanas valodniecībā, literatūrzinātnē un kultūrstudijās, t.sk. atbilstīgi apakšnozares – romānistikas studiju – aktuālajām attīstības tendencēm;
2) parāda padziļinātas speciālās zināšanas romānistikas jomā;
3) izprot zinātniski pētnieciskā darba būtību, novērtē to un spēj iesaistīties pētnieciskajā darbā, akcentējot romāņu valodu mijiedarbību.

Prasmes:
4) labā līmenī strādā ar tekstiem franču, itāļu, spāņu valodā, kā arī ar dažādiem materiāliem par romāņu valodu kultūrvidi;
5) patstāvīgi izmanto teoriju, metodes un problēmu risināšanas prasmes, lai veiktu pētniecisku vai augsti kvalificētu profesionālu darbību valodniecībā/literatūrzinātnē /kultūrzinātnē (romānistikas jautājumi);
6) izvērtē un diskutē par sarežģītiem vai sistēmiskiem romānistikas aspektiem; argumentēti izskaidro un izklāsta savas jomas akadēmiskus un profesionālus jautājumus kā speciālistiem, tā arī nespeciālistiem;
7) motivēti turpina savu kompetenču pilnveidi un specializāciju, tostarp sagatavojoties studiju uzsākšanai doktora studiju programmā.

Kompetence:
8) balstoties uz romānistikas kultūrmantojuma padziļinātu un daudzpusīgu pārzināšanu, patstāvīgi, kritiski un argumentēti formulē un analizē sarežģītas zinātniskas un profesionālas problēmas, patstāvīgi izvērtē dažādas analīzes metodes, pieņem un pamato lēmumus;
9) romānistikas jautājumu zināšanas integrē un interpretē plašākā humanitāro zinību kontekstā, dod ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā, pētniecības metožu pilnveidē un humanitārās jomas un romānistikas apakšnozares attīstībā; parāda izpratni un ētisko atbildību par zinātnes rezultātu iespējamo ietekmi uz vidi un sabiedrību.

Rusistikas un slāvistikas apakšprogrammas sasniedzamie studiju rezultāti:
Zināšanas:
1) parāda padziļinātas teorētiskās zināšanas krievu un slāvu valodniecībā, literatūrzinātnē un kultūrstudijās, t.sk. atbilstīgi apakšnozares jaunākajiem atklājumiem;
2) parāda padziļinātas specializētās zināšanas krievu un slāvu valodu/kultūrvides jomā,
3) izprot zinātniski pētnieciskā darba būtību, novērtē to un spēj iesaistīties pētnieciskajā darbā.

Prasmes:
4) labā līmenī strādā ar tekstiem krievu un slāvu valodās, kā arī ar dažādiem materiāliem par krievu metropolijas, diasporas un emigrācijas kultūrvidi;
5) patstāvīgi izmanto teoriju, metodes un problēmu risināšanas prasmes, lai veiktu pētniecisku vai augsti kvalificētu profesionālu darbību krievu un slāvu valodniecībā/ literatūrzinātnē/kultūrzinātnē;
6) izvērtē un diskutē par sarežģītiem vai sistēmiskiem apakšnozares aspektiem; argumentēti izskaidro un izklāsta rusistikas un slāvistikas jomas akadēmiskus un profesionālus jautājumus kā speciālistiem, tā arī nespeciālistiem;
7) motivēti turpina savu kompetenču pilnveidi un specializāciju, tostarp sagatavojoties studiju uzsākšanai doktora studiju programmā.

Kompetence:
8) patstāvīgi, kritiski un argumentēti formulē un analizē sarežģītas zinātniskas un profesionālas problēmas, patstāvīgi izvērtē dažādas analīzes metodes, pieņem un pamato lēmumus;
9) rusistikas un slāvistikas zinības interpretē plašākā humanitāro zinību kontekstā, integrē tās Latvijai būtisku (humanitāro) aspektu diskursā, sniedzot potenciālu ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā, pētniecības metožu pilnveidē un humanitārās jomas un rusistikas un slāvistikas apakšnozares attīstībā; parāda izpratni un ētisko atbildību par zinātnes rezultātu iespējamo ietekmi uz vidi un sabiedrību.

Baltijas jūras reģiona studiju apakšprogrammas sasniedzamie studiju rezultāti:
Zināšanas:
1) parāda padziļinātas teorētiskās zināšanas valodniecībā, literatūrzinātnē un dažādu kultūras jomu studijās, t.sk. atbilstīgi apakšnozares – Baltijas jūras reģiona studiju – aktuālajām attīstības tendencēm;
2) parāda padziļinātas speciālās zināšanas ar Baltijas jūras reģionu, un īpaši ar tā austrumu daļu (no Polijas līdz Somijai), saistītajās humanitārajās un sociālajās jomās;
3) izprot zinātniski pētnieciskā darba īpatnības, spēj parādīt padziļinātas zināšanas par atsevišķiem tā aspektiem un īstenošanu Baltijas jūras reģiona kultūras, sabiedrības un vides mantojuma aktualizēšanā un ar to saistīto mūsdienu procesu pētniecībā.

Prasmes:
4) patstāvīgi izmanto teoriju, metodes un problēmu risināšanas prasmes, atrod digitālos resursus un tos izmanto, lai veiktu pētniecisku vai augsti kvalificētu profesionālu darbību ar Baltijas jūras reģionu saistītās valodniecības, literatūrzinātnes, sociālajā un kultūras jomā;
5) kritiski reflektē un diskutē par sarežģītiem Baltijas jūras reģiona kultūras un sabiedrības procesiem; argumentēti izskaidro savas jomas akadēmiskus un profesionālus jautājumus speciālistiem un sabiedrībai kopumā;
6) motivēti turpina savu kompetenču pilnveidi un specializāciju, tostarp sagatavojoties studiju uzsākšanai doktora studiju programmā.

Kompetence:
7) starpkultūru kompetence – izmantojot iegūtās zināšanas, spējas un prasmes, sekmīgi darbojas dažādās kultūrvidēs; var efektīvi apgūt jaunas kultūras zināšanas un prasmes, tādējādi paplašinot vai pārceļot savā kultūras vidē iegūtās zināšanas un prasmes uz citu kultūras vidi;
8) zinātniskā kompetence – balstoties uz vietējā un reģionālā kultūrmantojuma un sociālās vides padziļinātu un daudzpusīgu izpratni, patstāvīgi, kritiski un argumentēti formulē un analizē starpdisciplināras zinātniskas un profesionālas problēmas, patstāvīgi izvērtē dažādas analīzes metodes, pieņem un pamato lēmumus;
9) intelektuālā kompetence – Baltijas jūras reģiona problēmjautājumus integrē un interpretē plašākā humanitārās un sociālās jomas zinību kontekstā, dod ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā un pētniecības metožu attīstībā, savu rīcību balstot uz izpratni par savas specializācijas lomu Baltijas jūras reģiona ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā.